Intervijas
Intervija ar mākslinieku, animatoru, satura un līmeņu autoru Reino Apsi
Reino Apse ir mākslinieks, animators, satura un līmeņu autors spēlei Ephemeral, kura pašlaik ir uzsākusi kampaņu pūļa finansējuma vietnē Indiegogo. Ephemeral ir 3D platformera tipa spēle ar stāstu par apmaldījušos un vientuļu polārlāča mazuli, kurš dodas meklēt savu māti. Viņa vienīgā cerība ir sniegā atstāti pēdu nospiedumi, kuri sniega vētras dēļ ātri izgaist. Mazulim ir jāsāk ceļojums vienam pašam un jāiemācās izdzīvot un pieaugt milzīgajā pasaulē. Plašāk par spēles sižeta noslēgumu Reino klusē, lai saglabātu interesi spēlētājos, atklājot vien to, ka spēlētājam būs iespēja ietekmēt spēles noslēgumu. Spēles izstrādes komandā ir arī 3D modelētājs Aivars Ivanovs un Dilans Makgouns, kurš atbild par spēles kodu. Šobrīd komanda veic pārrunas ar vairākiem komponistiem, kuri atsaucās spēles IndieDB lapā, lai tai piešķirtu vajadzīgo atmosfēru ar orģinālu mūziku un spētu pateikt to, ko nevar izteikt ar kustību un attēlu. Komandas galvenais mērķis ir izveidot spēli, kuras stāsts tiek pastāstīts izmantojot tikai mūziku, spēlējamību (gameplay), animāciju un atmosfēru, atsakoties no teksta izmantošanas spēlē.
Kāda ir jūsu iepriekšējā pieredze spēļu izstrādē?
Ir bijuši mēģinājumi. Mēģinājām divas reizes kaut ko taisīt, un abās nekas prātīgs nesanāca. Pirmais mēģinājums bija platformeris ar robotiņu, bet tas diezgan ātri nomira, jo neviens īsti nebija gatavs kaut ko darīt. Otrs projekts bija par apmaldījušos sievieti mežā, kurai jāatrod ceļš atpakaļ ar domu demonstrēt, kā cilvēki iznīcina pasauli, bet tas projekts arī nomira, jo toreiz man bija vēl tikai 16 gadi un likās, ka datorspēļu izstrāde ir viegla. Sākot to pašam darīt, sapratu, ka viens pats to nevaru izdarīt. Tad es secināju, ka man pašam ir jāuzņemas iniciatīva un jāsavāc komanda. Esmu bijis uz diezgan daudz Game Dev Meetup'iem jau kopš 2014. gada, vismaz sēdējis stūrītī un klausījies ko citi runā prezentācijās un esmu domājis par to, ko es gribētu izdarīt. Kopā ar Aivaru mums radās ideja, zinājām, ka negribam taisīt ko ļoti krāsainu un spilgtu, kādas vizuāli ir lielākā daļa spēļu. Abiem ļoti patīk spēles Journey un Limbo. Tā sižeta pasniegšana caur to, ko tu dari, caur mūziku, ir tas, kas mūs motivēja izveidot mūsu spēli. Pievērsām uzmanību tam, lai spēle būtu interesanta, bet nebūtu tekstu un dialogu. Šī mums ir pirmā spēle, kura tiek taisīta nopietni, un pie tās strādāju katru dienu, būvēju līmeņu dizainu un saturu. Tā kā man nav iepriekšējas pieredzes, skatos un klausos podcast'us, lasu pamācības, mēģinu izzināt, kas ir laba pieredze, skatos filmas. Piemēram, pašlaik Leonardo Di Kaprio filma “The Revenant” ir viens no maniem iedvesmas avotiem.
Pastāsti sīkāk par Indiegogo kampaņu!
Šīs kampaņas galvenais mērķis nav savākt naudu. Vienkārši vēlamies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzina par spēli, ka tāda eksistē, saņemt atgriezenisko saiti un komentārus par to, ko viņi par to domā, kas patīk un nepatīk. Svarīgākais aspekts mums ir komentāri šai kampaņai. Neatkarīgi no tā, vai kampaņa izdosies, jūtam, ka arī Steam ir lielāks pieplūdums. Manuprāt, svarīgi atrast arī pareizo laiku, lai ievietotu spēli Steam, un tā nepazustu. Šobrīd mums ir paveicies, un tā ir pakāpusies uz augšu. Ir daudzas spēles, kuras izskatās tiešām interesantas, bet viņas pazūd. Ir tāds dīvains trends, ka cilvēki ļoti labprāt balso par stulbām lietām, kā piemēram, šobrīd topā stāv koalas bilde ar nosaukumu "Test" un viss.
Kādēļ nolēmāt savu spēli Steam ievietot kā konceptu, nevis Greenlight demo?
Sākumā gribējām ievietot kā konceptu, lai dabūtu atgriezenisko saiti no cilvēkiem. Mēs domājam drīzumā to arī ievietot Greenlight. Gribējām paši pārliecināt sevi, ka spēlei vispār būs publika. Ievietot spēles konceptu ir arī bez maksas, atšķirībā no Greenlight, un nav jāuztraucas tik ļoti par noformējumu. Man pašam ir sajūta, ka mūsu spēle ir vēl tikai koncepta stadijā. Tā nav vēl tik ļoti prezentējama. Mums ir pabeigta tikai pirmā daļa mežā, bet pārējās vides vēl nav tik ļoti noslīpētas, lai rādītu citiem. Spēle ir arī IndieDB, bet tur galvenā problēma ir tā, ka cilvēki viņu pamatā izmanto, lai komercializētu sevi. Tu varbūt vairāk gribi sagaidīt kaut kādu cilvēku reakciju, bet viņi raksta “I compose music..., I make voice acting, bla, bla, bla...”. Un tie komentāri ir pilnīgi muļķīgi, jo viņi galīgi neatbilst tam, ko tu gaidīji. Ir tādi, kas raksta tikai to, ka “this sucks”, nemaz neiedziļinoties, ka šis ir tikai spēles koncepts, nevis gala versija, bet tu gribi sagaidīt vismaz konstruktīvu kritiku.
Kur spēle būs pieejama?
Plānojam to laist Steam, kur tā būs spēlējama uz Windows, Mac un Linux, jo taisām to Unity, un tas sniedz atbalstu visām šīm platformām. Ja spēle kaut cik aizies, plānojam to pielāgot arī mobilajām ierīcēm.
Vai interesenti jau var izmēģināt spēles demo versiju?
Šobrīd vēl nē. Bet solījām Indiegogo atbalstītājiem īpašu demo versiju, kura būs pieejama ātrāk, kuru plānojam izlaist pēc dažām nedēļām. Tajā būs pieejams spēles sākums, ievads un alu sistēma, no kuras izejot, būs sagaidāms neliels pārsteigums, jo īpaši Game of Thrones faniem.
Kad spēle varētu tikt pabeigta?
Ņemot vērā, cik liela ir spēle un, ka idejas visu laiku tikai papildinās, es drīzāk varētu atbildēt, kas būs spēlē un kāda tā būs. Ne ātrāk kā pēc pus gada.
Pastāsti vairāk par spēles lokācijām?
Runājot par vidēm, tās ir sekojošas: viss sākas mežā, tad ir alu sistēma, tad atkal mežs, tad ir ļoti straujš kāpums, kas ir kalnā augšā, no kura paveras skats uz kalnu virsotnēm un mākoņiem, pēc tam tu iekrīti ledus zemē, kura lēnām sāk izveidoties nojausma par spēles iznākumu. Esam nosprauduši mērķi, lai spēle būtu vismaz 1,5 stundas gara. Pašlaik tās ir 15 minūtes, zinot visu kā iziet, tā teikt, ejot speedrun. Ir grūti pateikt, cik ātri to izietu spēlētājs, spēlējot spēli pirmo reizi. Gribam, lai demo versijai būtu vismaz 30 minūtes gameplay'a.
Vai ir kādi nākotnes plāni saistībā ar spēli?
Man personīgi viens no mērķiem ir Upsālā studēt datorspēļu izstrādi, kur skolā viens no nosacījumiem, lai tu tiktu uzņemts, ir izveidot datorspēli. Kā jau neatkarīgiem (indie) izstrādātājiem, tas lielais sapnis ir tajā, ka mums spēle aiziet un varam izveidot savu uzņēmumu. Mēs negribam taisīt mobilās spēles. Mēs gribam veidot spēles ar stāstu un saturu. Mēs saprotam, ka esam izvēlējušies diezgan riskantu ceļu, jo tas var pilnībā neaiziet un nestrādāt. Pats personīgi esmu uzaudzis spēlējot piedzīvojumu (adventure) spēles. Tas bija laiks, kad video spēles gāja pirkt uz tirgu. Tu šķirsti spēles un pirmais, ko ieraugi, ir spēles diska māksla un tu, pilnībā neko nezinot par spēli, to nopērc. Piemēram, Dreamfall: The Longest Journey, man nav kauns atzīties, ka tā bija pirmā spēle, kuru spēlējot, es apraudājos. Tajā brīdī tu saproti, ka video spēles ir daudz nopietnāks medijs, kā sākotnēji var likties. Šī iemesla dēļ, kad beidzu universitāti, es rakstīju bakalaura darbu par to, vai videospēles var būt māksla. Bija daudz kas interesants, kas atklājās un visnotaļ 100% varu teikt, ka ir videospēles, kas ir māksla. Tās spēj panākt to, ko tradicionālās māklsas darbi. Tās izraisa emocijas, runā par kādām sociālām problēmām, vai cilvēka iekšējo pasauli. Atgriežoties pie plāniem un lielā sapņa, Francijā ir tāda studija Quantic Dream. Tas, ko viņi dara, ir tas, kas mani reāli fascinē un iedvesmo. Viņi sapludina līniju starp videospēlēm un filmām. Tas ir kaut kas tāds, ko es gribētu darīt.
Vai ikdienā spēlē spēles, un vai tām atliek laika?
O, jā! Es visu laiku spēlēju spēles, un man tas ļoti patīk. Mīļākā pašlaik ir Software Inc. Man ļoti patīk tycoon spēles. Ik pa laikam spēlēju arī DotA, nesaku gan, ka tur esmu ļoti labs. Ļoti patīk arī BioShock, jo īpaši trešā daļa, jo tai ir izcils stāsts. Nesen iznāca arī Dreamfall Chapters, to arī es spēlēju pašlaik. Vienīgi šobrīd ir nedaudz mainījusies attieksme pret spelēm. Tu sāc analizēt, kas kā strādā, kāpēc tas man lika tā justies, kā es varētu to pārveidot, lai tas manā spēlē arī izskatās smuki.
Kur rodi sevī motivāciju spēles izstrādei?
Hmm... (pauze). Labs jautājums. Man ir 23 gadi, un es pie sevis domāju, visu šo gadu laikā esmu domājis par spēlēm, bet neko neesmu darījis. Varu daudz un gudri runāt par datorspēlēm, bet pats vēl nevienu neesmu uztaisījis. Ir ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu. Pirmkārt, no tā, ka tas ir mans projekts, un es gribu to realizēt. Ja godīgi, tad pareizākā un godīgākā atbilde būtu tā, ka man gribējās pierādīt sev un saviem draugiem, citiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, ka arī Latvijā ir iespējams izveidot spēli, kas nav tikai slash'ers, hit'ers, vai kas tamlīdzīgs, bet ir iespējams uztaisīt spēli, kurai ir kaut kāds stāsts, kura ir 3D, skaista, pievilcīga un emocionāla. To, ka Latvijā ir arī cilvēki, kas var uztaisīt spēles, kas man arī patīk. Būtībā šobrīd es veidoju spēli, kuru es vēlētos, kaut tāda būtu bijusi, kad es biju jauns, kas varētu būt bijusi viena no manām mīļākajām spēlēm.
Ko novēli citiem spēļu izstrādātājiem Latvijā?
Galvenais nebaidīties sākt un atrast pareizo komandu. Izvairīties no cilvēkiem, kuri saka “man ir ideja”. Tie ir tie, kas parasti neko nedara. Atrast labu komandu ir iespējams un nav jāmeklē tikai Latvijā. Ja tavs projekts ir interesants, atradīsi daudz cilvēkus kaut vai forumos. Cilvēki ir gatavi strādāt kaut vai tikai par daļu no peļņas. Ja kāds izvairās no spēles izstrādes, attaisnojoties tikai ar to, ka viņš kaut ko nezina, tas ir aplami. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, mums ir internets, un vienīgais, kas ir jāmāk, ir ievadīt pareizos atslēgas vārdus. Pirmajai spēlei nav jābūt arī super mega hitam. Nevajag lieki tērēt laiku. Īsti vairāk nav ko ieteikt. Seko līdzi savam sapnim, jo idejas ir visiem, bet nevienam viņas neinteresē! Vienīgais, kas interesē, vai tu tās vari realizēt. Ja tev ir ideja, tad realizē to!
