Ziņas
Sīmanis Mikoss par uzvaru konkursā "BRSD 10" un spēļizstrādi
Šā gada konkursā “Beidz runāt, sāc darīt 10” (BRSD) Sīmaņa Mikosa veidotā spēle “Centurion Rex” ieguva godalgoto pirmo vietu žūrijas vērtējumā un otro vietu publikas balsojumā. Lai arī Sīmanis regulāri piedalās dažādos spēļu džemos (Game Jam) un šis viņam nav pirmais BRSD konkurss, šogad viņa veidotā spēle pirmo reizi saņēma godalgotu vietu gan žūrijas, gan publikas vērtējumā.
Pašlaik Sīmanis strādā “SIA Fufla”, kur iesākumā strādājis pie viki izveides spēlei “Bacteria Takeover”, ar laiku jau izmēģināja roku spēļu dizainā, vizuālā un rakstiskā satura veidošanā, strādājis arī pie klientu atbalsta, projektu vadības un nedaudz mārketinga. Pašam vislabāk patīk izstrādāt spēles saturu, formulēt tās konceptu, mehānikas un veidot personāžus.
Sīmanim datorspēles ir patikušas vienmēr, bet skolas laikā pat nebija aizdomājies par to veidošanu. Pirmo spēļu izstrādes pieredzi guva universitātē. Biznesa kursa ietvaros bija jāizveido minimālais dzīvotspējīgais produkts un komandai ieminējās par datorspēles izveidi. Kursa biedrs esot teicis, ka darbs nav paveicams. Sīmanis joka pēc noslēdza derības par pieciem eiro un izveidoja pavisam vienkāršu spēli. Viņš pats atzīst, ka šī spēle bijusi slikta un primitīva, tomēr likusi saprast, ka spēļu izstrāde nav neiespējama.
Runājot par BRSD konkursa spēli, Sīmanis norāda, ka “kopš pagājušā gada beigām brīvajā un aizņemtajā laikā skatījos daudz strīmerus, kas spēlēja un komentēja “Age of Empires 2” un “Heroes of Might and Magic III”. Tad radās vēlme spēļu džemā izveidot kaut ko no reāllaika stratēģijas (real-time strategy) vai gājienu stratēģijas (turn-based strategy) žanra.
Pats spēles koncepts radies pēc sarunām ar kolēģi, minot idejas par dinozauriem, zemūdens dzīvniekiem un Seno Romu.
Pie Centurion Rex tapšanas strādājuši vairāki cilvēki. Sīmaņa kolēģis Uldis džema laikā vienatnē izdarīja visu no programmēšanas puses, tai skaitā izveidoja pretinieka mākslīgo intelektu. Atsevišķas animācijas, ēkas un lietotāja saskarni veidoja Mārtiņš Ozols, spēles sākuma ainavu Kristofers Legeckis, mūzika un skaņa spēlei ir no Ogotu, savukārt Global Game Jam laikā, spēles treileri izveidoja Elvis Skrastiņš. Lielākā daļa komandas pašlaik arī strādā kopā pie spēles sagatavošanas, lai to publicētu Steam, papildus tehnisku jautājumu risināšanai piesaistīts arī Ģirts Ķesteris.
"Šobrīd esmu pasūtījis jaunas mākslinieces palīdzību spēles koncepta grafikai. Labprāt šo sadarbību turpinātu, jo patīk mākslinieces stils un concept arts ir ļoti noderīgs, lai precīzāk definētu spēles personāžus un atmosfēru."
Vēl Sīmanis labprāt vēlētos piesaistīt balss aktierus, rakstnieku un programmētāju, tomēr paša budžeta līdzekļi ir ierobežoti un tas nav iespējams. Jautājot par Sīmaņa konkursa rezultātu prognozēm, viņš ir pieticīgs, jo esot pieradis neiegūt godalgotas vietas, arī spēles lapā, salīdzinājumā ar citām spēlēm, neesot bijušas viennozīmīgi tikai pozitīvas atsauksmes.
"Gaidīju, ka visās kategorijās pirmo vietu ieņems “The Case of Golden Idol”, jo spēle bija ļoti iespaidīga - gan salīdzinājumā ar citiem iesniegumiem šajā konkursā, gan citos gados, gan salīdzinājumā ar iesniegumiem visos citos spēļu džemos, kuros esmu piedalījies.
Tāpat labus rezultātus sagaidīju no "Crown of Pain" (intervija ar autoru lasāma šeit) lieliskās mākslas dēļ. Man ar kaunu jāatzīst, ka vairumu spēļu neizmēģināju, bet no video prezentācijām pozitīvu iespaidu atstāja “Hellron” un “Dagger of Darkness” to pabeigtības dēļ. Uzrunāja “Dredful” vizuālais noformējums un atmosfēra, un Žubīšu iepazīšanās spēles jaukais koncepts."
Lai arī BRSD apbalvošanas laikā (YouTube) Sīmanis neizrādīja konkrētību par to, vai un kā spēle varētu virzīties tālāk, arī šobrīd noteicošais faktors projekta turpināšanai ir komandas biedru interese to turpināt attīstīt, jo šis nav žanrs, kurā pats jūtas pietiekami spēcīgs.
Pašlaik Sīmanis vēlas "Centurion Rex" attīstīt līdz Steam Early Access stadijai, savukārt, tālākā izstrāde būs atkarīga no finansējuma piesaistes iespējām. Par to, kas būs sagaidāms Early Access versijā, Sīmanis plāno iepazīstināt savā devlog video, pie kura pašlaik strādā.
Jautājot par ieguvumiem, piedaloties BRSD konkursā, Sīmanis norāda, ka bez standarta spēļu džemu ieguvumiem, BRSD vērtīgas ir žūrijas atsauksmes (pieejamas tikai dalībniekiem, red. piezīme) un kritika, protams, naudas balva, idejas validācija un vietējās komūnas aktivizēšana un saliedēšana.
No Sīmaņa skatu punkta kā galvenos ieguvumus dalībai spēļu džemos kopumā min: “iespēju ātri prototipēt idejas, izmēģināt jaunas izstrādes metodes, iegūt jaunus kontaktus, apgūt jaunas prasmes un zināšanas, papildināt savu CV un labi pavadīt laiku."
Balstoties uz paša Sīmaņa priekšstatu par spēļu tirgu, lai spēli uzskatītu par veiksmīgu, būtu nepieciešams pārdot kopijas vairākos simtos. “Ja mārketingā un reklāmā ieguldītā nauda pārsniegtu tūkstoti, tad pie veiksmīgas publicēšanas pārdoto kopiju skaitam būtu jābūt mērāmam tūksošos.” Tomēr, kā viņš pats norāda, šie skaitļi un priekštats nav balstīti nedz uz pētījumiem, nedz paša esošās pieredzes. Tāpat viņš uzskata, ka “ja tas ir pirmais projekts un nav komerciāli veidots, respektīvi tas ir hobijprojekts, tad jebkāds skaitlis nozīmē, ka spēle publicēta veiksmīgi."
Sīmanim "Centurion Rex" izstrādē pati grūtākā šķiet spēles mehānikas izstrāde. Tā būtu sarežģīta pat tad, ja 100% tiktu kopēta jau kāda cita zināma stratēģijas spēļu mehānika un pamainot tikai mainīgās vērtības pēc saviem ieskatiem. Par spīti tam, Sīmanis ir ambiciozs un mehānikas ziņā vēlas arī nedaudz atšķirties no citām spēlēm šajā žanrā. “Sarežģīti ir atrast to “odziņu”, kas definētu un izceltu Centurion Rex gameplay salīdzinājumā ar citiem.”
Spēļu izstrādē viņš iedvesmu gūst no spēlēm, kuras pārsvarā pats arī spēlē. Vienu no tādām min “Age of Empires”, kurā iedvesmo vēsturiskais aspekts, kurš viņaprāt lieliski piestāv stratēģijas spēlēm. Savukārt, “Red Alert” ļoti uzrunā milzīgie, bet realitātē balstītie pārspīlējumi un superieroču mehānika. Stratēģijas žanra spēles Sīmanis gan biežāk skatās nekā spēlē, tāpēc vēlas pats izmēģināt arī citas, lai labāk izprastu žanra mehānikas un spēles dizaina principus.
Kopumā spēļu izstrāde ir kā radošās izpausmes veids un, protams, priecātos, ja ar to spētu arī nopelnīt, lai būtu mazāk ierobežojumu turpmākajā izstrādē. Tikmēr, pagaidām, līdzās pamata darbam, viss pārējais saglabājas hobija līmenī.
Runājot par spēļu izstrādi Latvijā, viņš uzskata, ka mums ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri labi pārvalda atsevišķus spēļizstrādes aspektus. Viņu arī pārsteidz lielais publicēto spēļu skaits. Tomēr spēļu kvalitāti uzskata par svārstīgu un atzīst, ka vairums projektu viņu nesaista, bet tas esot galvenokārt tāpēc, ka pārsvarā pats spēlē specifisku žanru lielbudžeta spēles.
Arī nākotnē Sīmanis sevi redz spēļu izstrādes nozarē un gribētu, lai ir vairāk specializējies tieši uz PC spēļu izstrādi un būtu priecīgs, ja tuvāko piecu gadu laikā būtu arī publicēti vismaz viens vai divi veiksmīgi projekti.
Nobeigumā Sīmanis citiem spēļu izstrādātājiem novēl spēles taisīt sev, nevis tirgus pieprasījumam, un atgādina, ka tas var būt grūts process. “Ja tajā nerodi ne piliena prieka, tad ar laiku tas negatīvi ietekmēs tavu mentālo veselību.” Tāpat iesaka izvērtēt to, kas patiesi spēlē ir vajadzīgs. “Jauna mehānika un saturs ne vienmēr dod pienestu vērtību spēlei, bet tā vienmēr prasa papildu laiku un resursus.“ Un visbeidzot “atrādiet savu darbu publikai - spēle, par kuru neviens nezina, neeksistē.”
Līdzīgi raksti:
