Ziņas
Ģirts Linkums par Latvijas Spēļu gada balvu 2015
Izstrādātājs: Ģirts Linkums
Ģirta Linkuma (pazīstams arī kā Zivs) vērtējums un komentāri par Latvijas 2015. gada publicētajām spēlēm.
Rugged Run ir visai vienkārša monētu kasāmā spēle (domā, lasi un saproti - Temple Run), kas, šķiet, drīzāk atbilstu slēgtās alpha versijas gatavībai - minimālas animācijas un skaņas, kas saskarsmē ar šķēršļiem (jo īpaši dzīvniekiem) ir visai mulsinošas. Neveikla vadība no izometriskā skatu punkta lietas nepadara vienkāršākas.
Pēc autoru teiktā, spēlē mainās gadalaiki un spēles protagonists, pieaugot grūtības pakāpei noveco (vai otrādāk?), taču, lai to praksē pārbaudītu un redzētu, visdrīzāk pats iedzīvosies garā bārdā. Vērtējums: 4/10.
There Was a Caveman ir pilnīgi noteikti mans šī gada favorīts ir Naura Amatnieka retro pikseļu dinozauru slānāmais gabals There Was a Caveman - labi nostrādāta spēles mehānika (kas būtiski - katrā līmenī atšķirīga), krāsaini un vizuāli košs un sulīgs līmeņu dizains, kas tik ātri neļaus iegrimt apātiskā pogu dauzīšanā.
Tiesa, apnikums un apātija gan var piezagties mirklī, kad saproti, ka vecmodīgs platformeris tā īsti nav pa spēkam un tu esi iestrēdzis kādā no visai sarežģītajiem līmeņiem, un lēnām sāc saprast, ka čekpoints ir tikpat tālu kā līdz Ķīnai zosu gājienā. Sīkāk par spēli esmu jau stāstījis savā videoapskatā un lējis asaras, stipri lamājies, kā arī kritis izmisumā tiešsaistes strīmos, mēģinot spēli iziet (ko, atzīšos, tā arī līdz pašām beigām neesmu izdarījis).Vērtējums 8/10.
Karātavas ir pavisam vienkāršs laika kavēklis jebkuram, kurš māk runāt latviski. Datubāzē ir pieejami vairāk kā 60 tūkstoši vārdu un trīs dažādas grūtības pakāpes, kas liks pasviedrēt paduses un pakarsēt pelēko vielu domājamajā ietaisē ikvienam pēc tā spējām. Ja pirmajā spēles laidienā bija vairākas tehniskas problēmas uz atsevišķiem populāriem viedtālruņiem, tad tas viss ir laicīgi atrisināts un spēlei vajadzētu darboties uz jebkura glāstienjūtīgā telefona. Vērtējums: 6/10.
Siege ir caur un cauri Hearthstone iterācija, ko paši Next Level nemaz arī neslēpj, kas, protams, ir labi. Slikti gan ir tas, ka Next Level ofisā kāds, urbinot degunu un burbuļojot siekalas ir izsvīdis - "hei, uztaisīsim to kā asinhrono multipleijeri, izmantosim briesmīgu 90-to gadu spēļu dizainu un apkrausim ar derdzīgiem soctīklu maksas pakalpojumiem!", kas varētu būt šausmīgākais, ko kāds jebkad tur ir skaļi izteicis, ko tālāk kāds ir ņēmis vērā un ko kāds ir pēc tam arī realizējis. Tas tā kā par slikto.
Idejiski man gan ļoti patīk doma par divu līmeņu stratēģiju - aizsardzību un uzbrukumu, ko katrs lietotājs var pielāgot savās iespēju robežās un kāršu ziedošanu, lai palielinātu savus enerģijas krājumus arī vairākos (trīs?) dažādos līmeņos, liekot spēlētājam kārtīgi apsvērt katras tās nozīmi un ietekmi uz pārējām kavā esošajām kārtīm. Tas tā kā par pozitīvo. Pagaidām gan nav skaidrs, kā tiks labots kāršu balanss, kurš šobrīd ir gandrīz nekāds un kā spēles gaitu ietekmēs dažādie to uzlabojumi. Vērtējums 4/10.
Lieliskais Kurts Krulls. Spēle tika pieteikta pēdējā "Beidz Runāt, Sāc Darīt!" spēļizstrādes konkursā, kur tā ieguva augsto otro vietu, kas liecina, ka cilvēkiem tā itin labi patika. Sākotnējā LKK versija gan piedāvāja nejēdzīgi (pat neciešami) augstu grūtības pakāpi, kas laika gaitā tika labota, pievienojot arī pāķiem (tādiem kā man) piemērotu izaicinājumu. Krullam par iedvesmu ir kalpojis lielais brālis Space Run, ko autori (starpcitu, visi no Next Level rindām) arī īpaši nav slēpuši. Neskatoties uz ne visai glīto grafisko noformējumu, spēle sevī slēpj vienkāršu un visiem saprotamu stratēģisko elementu, kas ļauj to pārspēlēt vairākkārt, eksperimentējot ar stratēģijām. Par spēli esmu izteicies arī Ražots Latvijā #3 ietvaros. Ja to vēl neesi izdarījis, tad to var aši labot šeit. Vērtējums: 6/10.
Skydale. Un vēl viens sociālo tīklu laika kavēklis no Next Level rindām, kurš savs gaitas ir uzsācis visai grūti, taču palēnām, šķiet, pieņem apgriezienus un jaunus piekritējus iegūst katru dienu - runāju par Gaisa Salām. Gaisa Salas tika reklamētas kā kaut kas nebijis, spēlējot biksiņās būs izjūtas kā 60-tajos Bītlu koncertos, taču realitātē nepamet(a) sajūta, ka tā ir tā pati Okeānija ar visu to pašu saturu, grafiku un būtību, tikai ar personāžam pievienotu attīstības koku, un pamainītu apkārtējo vidi. Citiem vārdiem sakot, tā ir vēl viena Okeānija. Vērtējums 5/10.
Anton: The Hill Climb. Ja esi spēlējis Fearless Wheels vai Funky Karts (vai Happy Wheels, gadījumā, ja iepriekšminētās divas neesi (un visdrīzāk, ka neesi) dzenājis), tad arī šīs spēles uzdevums nebūs sveš kā smejies, fizikas savaldīšana divdimensiju plaknē, pa ceļam vācot monētas, ko pēc tam var iemainīt pret virtuāliem labumiem. Vadība ir pietiekoši vienkārša un nesamocīta, lai spēlētājs netiktu konstanti mocīts ar nevajadzīgām blakus nodarbēm, grafiski arī ir tieši tik pat vienkārša, piedāvājot vairākas dažādas lokācijas, sauju braucamos un iespēju sacensties ar saviem feisbuka draugiem. Vērtējums: 7/10.
Legend of Ryvena: Awakening. Platformeris, par kura eksistenci es līdz šim nezināju un par kura eksistenci, piedošanu, atvainošanu, varēju arī pagaidām vēl nezināt.Lai arī cik cerīgi izskatījās galvenā izvēlne un ielādes ekrāni, pati spēle izskatās, kā lai to pasaka, nu, nevisai – neizteiksmīgs līmeņu dizains, draņķīga paskata pretinieki (un pats) un tā šausmīgi peldošā vadība, tā šausmīgā vadība... Vērtējums: 3/10.
Līdzīgi raksti:
